1989. gada 2. jūlijā pie nama atklaja piemiņas plāksni, kas ir LMA tēlniecības nodaļas dāvana savam ilggadējam rektoram.
Lācītis ticis pie sava vārda, jo tam bija nolūzusi ķepa un mākslas skolas audzēķņi to ,,sadakterējuši'', bet apsējs ticis noņemts Ērika vārda dienā.
Par ,,Pilsētas sirdi'' dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu pulcēšanās vietu.
Patlaban ēkā darbojas Ikšķiles brīvā skola, piedāvājot alternatīvu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas metodikas bāzes, izmantojot individuālās apmācību metodes.
Kapos atrodas piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem, kas uzstādīts 1926.gadā. Ikšķiles kapsēta ir viena no senākajām Latvijā, kurā joprojām tiek veikti apbedījumi.
Netālu no kapličas piemineklis, kurā lasāms pārdomas rosinošs uzraksts: „Ceļiniek, kas esi tu, tas biju es, kas esmu es, tas būsi tu”.
Sadarbībā ar pašvaldību tiek organizēti vides mākslas festivāli, kas nākotnē plānoti kā tradicionāli pasākumi.
Ēka ir Latvijas analogs funkcionālisma stilā celtajām veselības kopšanas iestādēm Francijā, Vācijā un Holandē.
Ticējums vēstot: „Ja Notij Tu pieskarsies un pa īstam zināsi, ko vēlies, tad mūzikā, un varbūt ne tikai, Tev noteikti tas piepildīsies".
Muižas kungu māja – pils – celta 1780.-1782. g., 19. gs. vidū modernizēta, piešķirot tai neogotisku veidolu.
Piemineklis uzstādīts pēc Romas katoļu draudzes prāvesta Konstantīna Bojāra iniciatīvas. Tēlnieks Viktors Šuškēvičs, atbalstītājs Juris Savickis.
Pils celta 19. gs. otrajā pusē. Kopš 1961. gada ēkā atrodas Taurupes vidusskola.
Interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20.gs.sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.Patlaban ēka atjaunota un tajā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde.
1998. gadā māju iegādājās Nīderlandes pilsone, muzeju mārketinga un muzeju kultūrpolitikas speciāliste Margrieta Lestradena, pārceļoties uz dzīvi Latvijā.
