RD Pilsētas attīstības departamenta noslēgtais līgums ar AS „Dienvidu tilts” būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. VK veiktajā tilta būvniecības revīzijā par izšķērdētiem atzīti 27 miljoni latu
Ēka neatbilda pilsētas attīstības plānam un apbūves noteikumiem. UNESCO iebilda pret ēkas augstumu un apjomu, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomes un starptautisko ekspertu ignorēšanu.
Vietai nav bijis izstrādāts detālplānojums, līdz ar to satiksmes risinājumi nav līdz galam atrisināti. Tā rezultātā neērtības ir gan gājējiem (par to liecina iemītas taciņas), gan autotransportam.
Pretēji prasībai saglabāt Rīdzenes ielu, nododot ēku ekspluatācijā, ielas abās pusēs parādījās stikla durvis. Tikušas ignorētas arī prasības maksimāli saglabāt vēsturisko apbūvi un interjeru.
Kad notika būvniecība, Pilsētās attīstības plānā šī teritorija bija iezīmēta kā dabas pamatnes teritorija. Projekta ieceri VKPAI sāka skaņot pēc tam, kad pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar investoru.
Notikusī ostas robežu maiņa ir kritizēta par balstīšanos uzņēmēju interesēs. Ostas plāni sabiedrībai nav pieejami, līdz ar ko nav izsekojams, cik efektīvi un racionāli osta saimnieko savā teritorijā.
Panorama Plaza veikala karkasa būvniecība notikusi bez būvatļaujas, ignorējot būvniecību regulējošos normatīvus. Būvnieki atzina, ka nav saskaņoti ēkas tehniskie parametri, taču darbi tika turpināti.
Stockmann tirdzniecības centrs uzbūvēts, ignorējot ar VKPAI saskaņoto tehnisko projektu. Ilgstoši tika ignorēta arī prasība izbūvēt divu līmeņu gājēju parēju Gogoļa ielā.
Pilsētas attīstības plāns un apbūves noteikumi šajā vietā paredzēja dabas pamatnes teritoriju. Īsi pēc zemes nomas līguma slēgšanas tika atrakti nocietinājuma bastiona fragmenti un uzsākās būvniecība.
Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģija izvirzīja nosacījumus, ka nedrīkst sašaurināt ietvi, jumta plaknes slīpumu jāparedz analogu blakus esošās ēkas jumta plaknei. Šie nosacījumi nav ņemti vērā.
Šajā vietā tika plānota 20ha apbūve ezera krastā, neizstrādājot detālplānojumu. Daļa apbūvei paredzētās zemes atrodas applūstošā teritorijā, kur pēc Aizsargjoslu likuma būvniecība nebija atļaujama.
Būvatļauja bija izdota ēkas rekonstrukcijai, tika solīts veco koka ēku pacelt uz jaunbūvējamās daļas un restaurēt kā oriģinālu. Veco koka ēku nojauca ar buldozeru.
Notikusi nelikumīga būvniecība. Veiktie darbi nav uzskatāmi par vecās kaskādes remontu, kas tur bija paredzēti, bet gan par pamatīgu pārbūvi, kas veikta bez nepieciešamās saskaņošanas.
Vicemērs A.Šlesers bija sagatavojis rīkojumu bez konkursa nodot zemi nomā uzņēmējam, kurš plāno uz Daugavas ūdens izveidot vietu ar bāriem, restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām, jahtu piestātnēm un tml.
Ķīšezerā nelikumīgi tika sabērti būvgruži vairāku ha platībā, lai tur varētu būvēt it kā atpūtas kompleksu. Reģionālā vides pārvalde izdeva lēmumu, ka būvgruži jāizvāc un jāatjauno krasta līnija.
Halles būvniecības procesā aktīvi bija iesaistītas tobrīd pie varas esošas amatpersonas. „Merks” par halles celšanu izdevīgi ieguva 18ha zemes pie Arēna Rīga no RD. Teritorijai nebija detālplānojuma.
Būvinspekcija apsekoja objektu un sastādīja aktu par būvniecības apturēšanu, pamatojoties uz to, ka ir atkāpes no saskaņota tehniskā projekta. Būvnieki neuzskatīja par iespējamu apturēt būvdarbus.
